Kāda ir pašreizējā situācija: trīs paralēli virzieni
Digitālā produkta pase (DPP) vairs nav nākotnes projekts — tā notiek jau tagad. 2026. gada pavasarī vienlaikus sakrita trīs regulatīvie un normatīvie virzieni, no kuriem katram ir tiešas sekas ražotājiem, importētājiem un sistēmu integratoriem: ES īstenošanas regulas projekts par centrālo DPP reģistru, pirmo saskaņoto Eiropas standartu publikācija un starptautiskās standartizācijas komitejas ISO/IEC JTC 5 izveide. Aplūkojot šos notikumus atsevišķi, var palaist garām kopainu — tie ir cieši savstarpēji saistīti.
DPP reģistrs: ko nosaka 2026. gada 29. aprīļa projekts
Juridiskais pamats un publikācija
ESPR regula (ES) 2024/1781 nodrošina vispārējo juridisko ietvaru. Tā definē produktu ekodizaina un ilgtspējības prasības un pilnvaro Komisiju izdot konkrētām produktu grupām paredzētus deleģētos aktus, kā arī tehniskas īstenošanas regulas. Pamatojoties uz to, Eiropas Komisija 2026. gada 29. aprīlī publicēja īstenošanas regulas projektu par DPP reģistru.
Vienlaikus ES 2026. gada 21. maijā paziņoja par projektu PTO saskaņā ar atsauci G/TBT/N/EU/1211 — tas ir obligāts solis attiecībā uz tehniskajiem tirdzniecības šķēršļiem, kas iedarbina 60 dienu komentēšanas periodu. Trešās valstis un nozaru asociācijas var iesniegt iebildumus, pirms šis termiņš beidzas.
Ko reģistrs glabā — un ko ne
Vienā būtiskā jautājumā projekts ir apzināti minimālistisks: centrālais reģistrs uzglabā tikai trīs datu vienības par katru ierakstu:
- produkta unikālo identifikatoru (UID),
- resolvera galapunktu, caur kuru var iegūt faktisko produkta pasi,
- saistīto preces kodu (piem., GS1 GTIN vai līdzvērtīgu identifikatoru).
Faktiskie produkta dati — materiālu sastāvs, remontējamības indekss, oglekļa pēdas nospiedums — paliek decentralizēti pie ražotāja vai izraudzīta datu operatora. Tādēļ reģistrs nav datu krātuve, bet gan adrešu grāmata: tas sasaista identifikatorus ar resolvera galapunktiem, ļaujot mašīnlasāmi atrast pasi. Šis arhitektūras princips atspoguļo GS1 Digital Link modeli, kurā strukturēts URI norāda uz resolveri, kas savukārt veic no konteksta atkarīgas pāradresācijas.
Tehniskajā pusē projekts paredz drošinātus API un kvalificētu elektronisko parakstu automātisku verifikāciju — tas norāda, ka reģistra ierakstu integritāte ir jāaizsargā kriptogrāfiski, nevis tikai ar piekļuves kontrolēm.
Sekas tirgus uzraudzībai
- gada 21. maijā Vācijas Bundestāgs pieņēma Ekodizaina likumu (Ökodesign-Gesetz), modernizējot ESPR nacionālo īstenošanu. Tas stiprina tirgus uzraudzības iestādes ar paplašinātām sankciju pilnvarām un nostiprina tiesības piekļūt rezerves daļām nekomerciāliem remontiem. Praksē tas nozīmē, ka iestādes varēs izmantot reģistru, lai pārbaudītu, vai produktam ir derīga, izgūstama DPP — bez vajadzības tieši sazināties ar ražotāju.
Saskaņotie Eiropas standarti: EN 18219, EN 18220, EN 18222
Publikācija un tvērums
- gada 28. maijā nacionālās standartizācijas iestādes — tostarp Beļģijas NBN — publicēja pirmos trīs saskaņotos Eiropas standartus DPP jomā, kurus izstrādāja CEN/CENELEC Apvienotā tehniskā komiteja 24 (JTC 24):
| Standarts | Nosaukums | Galvenais saturs |
|---|---|---|
| EN 18219:2026 | Unikālie identifikatori | Prasības produktu ID unikalitātei un struktūrai |
| EN 18220:2026 | Datu nesēji | Prasības fiziskajiem un digitālajiem datu nesējiem (QR kods, RFID u.c.) |
| EN 18222:2026 | (Datu formāts / sadarbspēja) | Strukturālas prasības sadarbspējīgām DPP datu kopām |
Šie standarti ir saskaņoti ES tiesību izpratnē: tiklīdz tie ir minēti ES Oficiālajā Vēstnesī, tie iedarbina atbilstības prezumpciju. Produktus, kas sertificēti saskaņā ar šiem standartiem, uzskata par atbilstošiem attiecīgajām ESPR prasībām — bez papildu atbilstības pierādījuma.
Ko EN 18220 nozīmē datu nesējiem
EN 18220 ir īpaši svarīgs sistēmu integratoriem. Standarts nosaka, kuri fiziskie un digitālie datu nesēji ir pieļaujami DPP, un nosaka minimālās prasības lasāmībai, izturībai un kodēšanas formātam. QR kodi un GS1 DataMatrix ir skaidri aplūkoti; tāpat aptverti arī RFID risinājumi — piemēram, tādi, kas balstīti uz RAIN standartu.
Šajā kontekstā ievērības cienīgs ir TEKLYNX 2026. gada 28. maijā veiktais paziņojums: uzņēmums paplašināja savu CODESOFT marķēšanas programmatūru, lai atbalstītu GS1 jaunās "++" kodēšanas shēmas (EPC++ un ISO BD), kas tīmekļa URL kodē tieši RAIN RFID birkas atmiņā. Tā nav nejaušība — tā ir tieša atbilde uz EN 18220 un GS1 Sunrise 2027 grafiku.
ISO/IEC JTC 5: starptautiskā standartizācija ar Vācijas sekretariātu
Izveide un mandāts
ISO un IEC ir oficiāli izveidojušas Apvienoto tehnisko komiteju 5 (ISO/IEC JTC 5), kas veltīta tikai DPP starptautiskajai standartizācijai. Tas ir nozīmīgs notikums: līdz šim DPP standartizācija bija sadalīta starp nozarei specifiskām komitejām, kas aptvēra baterijas, tekstilizstrādājumus un elektroniku.
Sekretariātu vada Deutsches Institut für Normung (DIN) — tas ir signāls, ka gadiem ilgais Vācijas rūpniecības aprindu sagatavošanas darbs tagad nes augļus starptautiskā līmenī. Vācija agri iesaistījās DPP tehniskajā izstrādē caur DIN un savu dalību CEN/CENELEC JTC 24.
Saistība ar CEN/CENELEC JTC 24
Saistība starp ISO/IEC JTC 5 (globālā) un CEN/CENELEC JTC 24 (Eiropas) seko Vīnes vienošanās principam: Eiropas līmenī izstrādātos standartus ar zināmiem nosacījumiem var pieņemt kā ISO/IEC standartus un otrādi. Praksē tas nozīmē, ka EN 18219, EN 18220 un EN 18222 vidējā termiņā varētu kļūt globāli pieejami kā ISO/IEC standarti — kas ievērojami vienkāršotu starptautisko tirdzniecību ar DPP atbilstošiem produktiem.
Nozīme ārpus ES esošajiem tirgiem
Ražotājiem, kas eksportē uz trešo valstu tirgiem, ISO/IEC JTC 5 stratēģiski ir svarīgāka nekā CEN/CENELEC JTC 24. Kad starptautiskie tirdzniecības partneri — piemēram, Āzijā vai Ziemeļamerikā — ieviesīs pašu DPP līdzīgas prasības, tie visdrīzāk balstīsies uz ISO/IEC standartiem, nevis uz ES specifiskajiem EN standartiem. JTC 5 izveide rada institucionālo pamatu tieši tam.
Baterijas kā pilotpielietojums: mācības no prakses
Bateriju regula (ES) 2023/1542 ir vienīgā joma, kurā DPP prasības jau ir juridiski saistošas — un tādēļ vienīgā joma, kurā pastāv praktiskā pieredze. 2026. gada 27. maijā Eiropas Komisija rīkoja īstenošanas tīmekļsemināru bateriju nozarei, pievēršoties datu formātiem, nozares gatavībai un MVU atbalstam.
Atziņas no šīs pilotjomas tieši ietekmē vispārējā DPP reģistra projekta izstrādi. Jo īpaši joprojām neatrisināts ir jautājums par to, kā resolvera galapunktus ilgtermiņā var saglabāt stabilus uzņēmumu pārņemšanas vai maksātnespējas gadījumā — labi zināma problēma no bateriju DPP konteksta.
Ko ražotājiem vajadzētu darīt tagad
Regulatīvā arhitektūra ir skaidrāka nekā jebkad, taču tā vēl nav galīga. Iezīmējas trīs konkrētas rīcības jomas:
Definējiet savu identifikatoru stratēģiju: EN 18219:2026 nosaka prasības unikālajiem identifikatoriem. Ja jūs vēl neizmantojat uz GTIN balstītu identifikāciju, jums tagad vajadzētu izvērtēt, vai GS1 atbilstoši identifikatori atbilst prasībām — vai arī konkrētai produktu grupai specifiski noteikumi nosaka atšķirīgas specifikācijas. DPP koncepcija qr3.app skaidro, kā UID, resolveris un preces kods darbojas kopā.
Veidojiet savu resolvera infrastruktūru: Reģistrs norāda uz resolvera galapunktiem — tiem jābūt stabiliem, drošinātiem un pieejamiem ilgtermiņā. Resolveris, kas pēc diviem gadiem pārstāj darboties, padara reģistra ierakstu bezvērtīgu. Izvēle starp sava resolvera uzturēšanu un trešās puses pakalpojumu sniedzēja izmantošanu ir stratēģisks lēmums ar ilgstošām sekām.
Izmantojiet PTO komentēšanas periodu: Pirms 60 dienu komentēšanas loga PTO paziņojumam G/TBT/N/EU/1211 noslēgšanās asociācijas un uzņēmumi var iesniegt iebildumus. Ja jums ir konkrētas tehniskas vai tirdzniecības politikas bažas, neļaujiet šim termiņam paiet neizmantotam.
